Environment

Ko te kauri te tipu o te tau 2012

I te tau 2012 i tohua e te Roopu Hononga Koiora Taiao ki Aotearoa ko te rākau tūturu o Aotearoa, te kauri, te tipu o te tau, whai muri i te pōtitanga a te iwi whānui. Heoi anō, kei te noho mōrearea tēnei momo rākau nui e tētahi tahumaero tipu mōkitokito ka hōrapahia e te tangata.
  • Image, tall Kauri, called the Four Sisters, growing closely together in Waipoua Forest.

    Ngā kōrero me ngā hītori o te kauri

    I roto i ngā kōrero ā ētahi iwi Māori o Te Tai Tokerau mō te orokohanga o te ao, i āwhina te kauri ki te whakawhanake i te ao. I te tīmatanga, i te whakaawhiawhi te piri o Ranginui me Papatūānuku, ā, noho ana ā rātau tamariki (ngā atua) i waenga i a rāua. Ko tā rāua tamaiti kaha rawa, a Tāne-mahuta (te atua o te ngahere), ko ōna waewae he kauri nunui, i whakamahia e ia hei wehe i ōna matua. Nā te wehe i te rangi me te whenua ka uru mai i a Tāne-mahuta te māramatanga ki te ao, ka tipu ko te ora.

    I te taenga mai o ngā iwi tuatahi ki Aotearoa i ngā tau 1,000 ki mua, tipu ai ngā ngāherehere kauri ki ngā whenua 1.2 miriona heketea i Te Tai Tokerau, arā, he wāhi mahana o Te Ika-a-Māui (taha ki te 11.4 miriona heketea te nui o Te Ika-a-Māui). I muri i te poroporotanga o ngā kauri hei papa, hei kāpia, kia mārakerake rānei te whenua, he toenga rākau pakari anake e mahue mai ana i ēnei rā.

    I te mōhio anō koe...?

    Ko Tāne-mahuta, i te ngahere o Waipoua i Te Taitokerau, te kauri nunui katoa e ora tonu ana. Ko ōna ine:: 

    • whānui o te tinana: 13.77m
    • teitei o te tinana: 17.68m
    • teitei o te rākau katoa: 51.2m
    • rōrahi o te tinana: 244.5m³

    Puna: Te Papa Atawhai

    E tiakina ana te kauri ināianei mai i ngā mahi poroporo rākau engari 7,455 heketea noa iho o ngā ngahere kauri pakari e toe ana, ā, tata ki te 60,000 heketea o ngā ngāherehere whakaora me ngā whenua ururua he kauri kei roto. Iti iho tēnei i te 5 ōrau o ngā ngahere kauri o mua.

    Ahakoa ngā mahi ki te tiaki me te whakaora i te kauri, kei te noho mōrearea tonu taua rākau – nā tētahi tahumaero. 

    Kōkiri ana te matemate o te kauri

    Kei te patua te kauri nui e te tahumaero e kīia nei te ’kauri dieback’.
    Ko tēnei tahumaero rite ki te hekaheka ka patu i ngā pakiaka o te rākau, ka whakaiti i ngā rahinga o ngā taiora e puta ana ki te katoa o te rākau, ā, kia mate noa. Ko ngā tohumate o te kauri mate ka:

    • toto ngā kāpia i te take o te rākau (ka tāmio pea tēnei i te tīwae, hei ‘kara pirau’)
    • kōwhai ngā rau
    • taka ngā rau
    • mate ngā peka.

    I te mōhio anō koe...?

    Ko te pūtake o te matemate o te kauri he rauropi mōkitokito nō te whānau Phytophthora.

    Ko te tikanga o te kupu Phytophthora i roto i te reo Kiriki he patu  tipu – koinei tonu te mahi a tēnei tahumaero.

    Whakaahua, Pata tahumaero o te matemate kauri.

    Te āhua nei kāore he parenga tūturu o te kauri ki taua tahumaero, ā, kāore hoki i te mōhio ki tētahi rongoā. Mā te aukati i te hōrapa o te tahumaero anake ka aukati i te tūkinotanga.

    Hōrapahia ai te matemate o te kauri mā te whakamate i te oneone, i te wainuku hoki, mā te pā rānei o ngā pakiaka ki tētahi kauri e whakamatehia ana. Ko te tangata te kaihorapa nui rawa o taua tahumaero, i te mea ka heria haerehia e tātau ngā oneone whakamate i runga i ō tātau hū, utauta, mīhini hoki.

    Ngā mahi hei aukati i te hōrapatanga

    Ka taea e tātau ō tātau ngahere kauri te tiaki mai i te tahumaero mēnā tātau ka:

    • horoi i ngā hū, utauta rānei i mua i te haere ki te kite i ngā ngāherehere whai kauri 
    • tangotango i ngā oneone (me ngā otaota tipu) mai i ngā hū, utauta, mīhini hoki (tae atu ki ngā taea) i muri i te haere ki ngā wāhi e tipu ana te kauri
    • whakamahi i ngā teihana horoi-hū (mēnā e wātea ana) ina haere ki ngā ngahere, me te hīkoi ki ngā huarahi me ngā ara 
    • mau i ngā kurī ki te here (kia kore e hōparahia te oneone), ā, kia tawhiti hoki i ngā kauri.

    I te tau 2012, ko ngā wāhi kāore i pā te matemate o te kauri ko:

    • ngā wāhi maha o te ngahere o Te Tai Tokerau
    • ngā Pae Maunga o Hūnua
    • ngā motu o te Tikapa Moana o Hauraki (haunga a Aotea – koinei te wāhi i kitea tuatahitia te matemate o te kauri)
    • Te Tara o Te Ika-a-Māui.

    Kei te aha te kāwanatanga

    I te tau 2009, i whakaputahia e te Kāwanatanga he $4.7 miriona, he kaupapa rima tau hei āwhina ki te kimi me te aukati i te hōrapa o te matemate o te kauri. Kei roto i tēnei kaupapa tari pātui ko Te Manatū Ahu Matua, Te Papa Atawhai, te tangata whenua, Te Kaunihera ā-Rohe o Te Tai Tokerau, Te Kaunihera o Tāmaki Makaurau, Te Kaunihera ā-Rohe o Waikato, me Te Kaunihera ā-Rohe o Te Waiariki.

    Puna: Kia Toitu he kauri

Te āhua nei kāore he parenga tūturu o te kauri ki taua tahumaero, ā, kāore hoki i te mōhio ki tētahi rongoā. Mā te aukati i te hōrapa o te tahumaero anake ka aukati i te tūkinotanga.

Top
Environment
  • Share this page
  • Share this page to Facebook
  • Share this page to Twitter
  • Share this page to Google+